PINGYAO, Shanxi province
No Pekinas līdz Pingyao ir aptuveni 580 kilometri, kas sanāk aptuveni 8 stundas ar lēno vilcienu, vai 4 stundas ar ātrvilcienu. Abi iegādājāmies biļetes jau divas dienas iepriekš, jo vilciena biļetes Ķīnā tiek izķertas super ātri dēļ mūžam augošā cilvēku skaita. Katra biļete tiek persoalizēta, proti - nav iespējams iegādāties vilciena biļeti bez personu apliecinoša dokumenta. Biļete no Pekinas West Railway Station uz Pingyao Ancient Town station maksāja ,2017tā gada maijā, 183 yenas, ar ātrvilcienu, četras stundas. Ar lēno vilcienu 105 jenas- tikai sēdvietu, 196 jenas par cieto gultu. Mēs izvēlējāmies ātro vilcienu un sēdvietu. Īstenībā neizvēlējāmies, bet gan bijām spiesti ņemt, jo kā jau iepriekšējā rakstā minēju - nopirkām pēdējās divas biļetes.
Ieradāmies Pingyao vilciena stacijā. Neskaitāmi takšu vadītāji metās mums virsū kā bites uz medu piedāvājot savus pakalpojumus. Uzprasījām vienam no viņiem cik maksā taksis no vilciena stacijas līdz mūsu viesnīcai un viņš teica, ka 40 yenas. Gandrīz jau piekritām,jo kā nekā tuvojās 9 vakarā un somas pēkšņi šķiet dubultā smagākas kā Pekinā. Tad ieraudzījām pulku ar cilvēkiem stāvam un kaut ko gaidam, pēc pāris sekudēm pamanījām autobusu. Paldies Dievam. Atvadījāmies no takša vadītāja, kuram laikam likās, ka viegli 40 jeņi kabatā, un skrējām uz autobusu, kas izrādās maksā 1 yena no katra.
Norezervējām sev vislētāko istabiņu booking.com un ar vietoējo tirgotāju palīdzību atradām. Pašu spēkiem nedomāju, ka būtu varējuši atrast, jo bija jāblandās cauri tumšām sānieliņām. Jāpiebilst, ka uz Pingyap devāmies dēļ viņas vēstures un pilsētas mūra dēļ. Daļa Pingyao, varbūt lieluma ziņā divreiz lielāka par Vecrīgu, ir aptverta ar pilsētas mūri. Mūsu viesnīca atradās iekš mūra puses.
Tātad ieradāmies viesnīcā un, protams, neviens darbinieks nerunā angliski. Tas jau ir tradicionāli. Patiesībā nemaz sākumā nesapratām, vai esam atnākuši uz pareizo vietu, jo visi ēda vakariņas un vieta par sevi izskatījās par vienkāršas ģimenes māju.
Bet, ja mums būtu jaiet visam tam mudženim cauri atkal - mēs nemaz neko nerezervētu priekš Pingyao, jo kā vēlāk izrādijās, tieši iekš mūra ir mi;joniem viesnīcu un viesu namu, un ja tu nedodies tajā laikā kad mēs devāmies, proti - pilsetas svētku laikā, tad kaut ko atrast uz vietas nebūtu jābuūt nekādām problēmām.
Pingyao pilsētā pavadījām tikai dažas dienas, un īpaši daudz turistu objektus neapskatījām, jo lielākais objekts mūsu prāt bija pati pilsētas siena.
Visas dienas ko mēs pavadījām šeit mēs parasti visur devāmies kājām un centāmies izskatīt ikvienu pilsētas stūrīti. Tieši pretī mūsu istabiņai varēja vērot tūristus staigājam uz mūra. Sākumā apsvērām domu arī apiet ap mūri, bet tad izlēmām tomēr nē,jo biļete maksāja 150 jenas, un viņš nebija mūsu prioritāšu topā - ceļojot esam iemācījušies, ka ne vienmēr visu sanāks apskatīt. It īpaši ja esi uz strikta budžeta.
Mūsu budžets priekš Pingyao bija 10 paundi dienā. Ēdienreizes izmaksāja ap 20 jenām katram kas ir apmēram 2 paundi. Naktsmītne zem 5 paudneim katram un tad apmēram divi paundi katram uz dažiem aliem.
 |
| Trubiņveidīgas nūdeles ar treknu mērci - specialitāte iz vietējās Shanxi provinces. |
 |
| Olas ar tomāties, tofu ar lokiem un nūdeles ar dārzeņiem un mērci. |
 |
| Liellopu gala PingYao gaumē ar dārzeņiem. Parasti gaļa tiek pasniegta auksta. |
  |
Atrast vietu kur labi paēst tiešām Pingyao nav grūti.
Neskaitāmi māju pagalmi mūsdienās
ir pārvērsti par viesu namiem un kafējnīcām.
|
Xian,Shaanxi province
Lai tiktu no Pingyao uz Xian ar vilicienu ir jādodas uz dzelzceļa staciju kas ir pilsētas centrā un saucas Pingayo Anciet Town station. Biļete lēnajam vilcienam ar cieto gultu maksā 130 yenas vienai personai. Cik esam dzirdējuši tad biļetes cena ir atkarīga arī no tā kura stāva gultu tu vēlies, jo gultas vilcienā ir daudzstāvu gultu izvietojumā. Pati augšējā ir par 10 jenām lētāka nekā vidējā un vidējā ir par 10 jenām lētāka kā apakšējā. Paši sev par izbrīnu un prieku bijām nopirkuši pašas zemākās gultas un mums pa vidu bija galdiņš un nebija jārāpjas pāri citu cilvēku lietām un galvām ik reizi kad vēlējāmies izstaipīt kājas. Diezgan ērti teiktu patiesībā. Bijām gaidījuši dēli matrača vietā, un smirdīgas kāimiņu kājas pie galvām, bet matracītis izrādījās diezgan mīksts un privātā telpa atvēlēta katram ceļotājam bija diezgan liela. Ik pēc pāris minūtēm pa mazo koridorīti cauri vilcienam ripoja ratiņi ar dažādiem našķiem. Mēs bijām visu jau sev saplānojuši - pāris aliņi un nūdeles vakariņās. Ap desmitiem vakarā gaismas tika izslēgtas un vienīgās gaismas bija tualetē un smēķēšanas zonā, kur visas nakts garumā kāds kūpināja. Maksis pēc vakariņām un dažām rindiņām savas grāmatas uzreiz aizmiga, bet es izmisīgi centos saskatīt ainavas tālumā , vai kalnus, vai kaut ko - tik ilgi jau biju vēlējusies ceļot ar tālo vilcienu, ka šis viss daļēji likās ļoti romantiski. Diemžēl pilsētas nesanāca redzēt, bet gan kalnus gan. Tad kalni pārvērsās pļavās un kalnu piekājēs un vēl pēc dažiem kilometriem varēja redzēt debesis un - PIENA CEĻU. Līdz šim nebijām vēl redzējuši nevienu zvaigzni Ķīnā, jo parasti vietās kur paliekam debesis ir kā siltumnīca pilsētas gaismām, bet šeit - pilnīgs piena ceļš. Sākumā apsvēru domu mēģināt uzņemt kādu foto, bet tad pārdomāju , jo tomēr esmu kustīgā vilcienā- DĀ!  |
| Tradicionālās brokastis Ķīnā |
Ieradāmies Xi’an ap septiņiem rītā un uzreiz devāmies uz viesnīcu. Viesnīca atradās pilsētas centrā, vienā no debesskrāpjiem- 11tajā stāvā un istabiņai, kura mums tikai iedota, bija fantastisks skats uz pilsētu, bet šoreiz ne pilsēta ir mūsu iemesls Žiān apmeklēšanai, bet gan Tarakotas zaldātu armija.
Pirmajā dienā devāmies apskatīt pilsētas mūri, kas bija krietni lielāks par Pingyao pilsētas mūri, bet ieejas cena trīs reizes lētāka. Kopējais garums mūrim bija 8 kilometri, no kuriem mēs nogājām piecus. Otrajā dienā kārtīgi izstaigājām pilsētu un ļāvām sev ieblandīties māju pagalmos, lai nedaudz varētu papētīt vietējos cilvēkus, protams - iefiltēties mums nesanāca, jo ikkur mēs devāmies mums pretī vērsās izbrīnītas sejas, un pēc ntā selfija ar vietējiem mēs nolēmām pieturēties pie ielām.
Trešajā un mūsu pēdējajā pilnajā dienā mēs devāmies apskatīt Tarakota Armiju. Kā jau zināms tad šie zaldāti tika nejauši atrasti 70tajos gados, kad zemnieks rakot aku savā privātīpašumā nejauši uzraka vienu no zaldātiem. Pēc turpinātas rakšānas kopā tika izrakti ap 8000 zaldātu cilvēka pilna izmērā ar zirgiem, protams - pilnā izmērā, un ntiem tolaiku ieročiem, zirgu ratiem un karietēm. Ļoti iespaidīgs ir fakts, ka katra seja katram zaldātam ir savādāka - kā dzīvē - katra cilvēka seja atšķirīga. Pirms došanās apskatīt zaldātus, mēs noskatījāmies dažas dokumentālās filmas Youtube par Tarakotas armijas zaldātiem, jo neplānojam ņemt gidu. Izrādās, ka zaldāti kad tika izrakti bija klāti ar laku un izkrāsoti, bet lakai ir īpatnība gaisā izgarot, tad nu mūsdienās zaldāti ir bezkrāsaini, tomēr zinātnieki cenšas atrast ķīmisko satura kombināciju krāsām kas ir tuvākas oriģinālajām un cenšās tās restaurēt. Uzzinājām arī ka Tarakotas armija tika izveidota pēc Ķīnas pirmā emperora Qin Shi Huang vēlmēm, lai aizsaulē, pēc viņa nāves armija viņu aizsargātu. Visas 8000 figūras ir teikts, ka tika izveidotas 11 gadu laikā, kas ir ļoti iespaidīgi, ņemot vērā, cik sen tas bija un ka māksliniekiem nebija pieejamas tehnikas kādas ir mūsdienu skulpūristiem, un ka katra figūra tikai rūpīgi plānota.
Kā tikt uz Tarakotas Armijas muzeju no Xi’an centra?
No lielās centrālās autostas jākāpj iekšā 301 autobusā - uzmanīgi - ir divu veidu 301 - viens ir īpaši priekš tūristiem, un otrs , kurā visdrīzāk vadītājs neklaigās un nevilinās iekšā tūristus - ir vietējo autobuss. Biļete vienā virzienā maksā 8 juān un ir jābrauc līdz pašam galam.
Nonākot galā mēs sākām meklēt ieejas biļešu kases uz muzeju. Sākumā kādas 40 minūtes blandījāmies, sekojot visām norādēm, un pēkšņi attapāmies pie parka izejas. Nebijām vienīgie tādi muļķīši. Tad bariņā devāmies atpakļ pa savām pēdām un beidzot uzgājām biļešu kases - mīlzīgu ēku - nu kā gan tādai var paiet garām. Ne vārda neapmināmies ar kasieri, kas mums, īstenībā pat nepaskatoties uz mums , iemeta ar divām biļetēm un mūsu atlikumu - vienas biļetes cena 150 jenas. Iegājām parkā un parks ir milzīgs, pastaiga līdz muzejam bija labas 20 minūtes cauri parkam. Blakus muzejam arī bija piti, kas laikam iztulkojas kā izrakumu bedres. Kopā šādu ir trīs un katrā vēl šobrīd daudzas statujas ir sabrukušas un zinātieki ar restaurētājiem strādā cenšoties salikt kopā sabrukušos zaldātus. Tūristu ziņā - visu laiku ir jāgrūstās un jāstumdās un ja kaut kur stāvi rindā kaut ko apskatīt, tad aizmirsti par manierēm - šeit likās , ka visi cilvēki ir kļuvuši par zvēriem. Tikko pārlasīju šo bloga ierakstu un sapratu, ka viss izklausās ļoti pesimistiski. Tā nav - šis viss reģions ir ļoti skaists, cilvēki ir ļoti laipni, un neviens vēl nav centies mūs apšmaukt. Cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi un, bez viņu palīdzības mēs būtu patreiz vēl Pingyao cešoties atrast viesnīcu.
Ko mūsdienās dara zemnieks kas uzraka Tarakotas Armiju? Ja tev ir vēlme viņu satikt, tad tas tev izmaksās 200 jenas, apmēram 20 paundi. Tajā ir iekļauta arī iespēja ar viņu nofočēties. Cik lasījām tad gribētāju ir ļoti daudz un ir jau laikus jāpierakstās uz šo satikšanos.
Ēšana:
Parasti ēdām mazās stūra kafējnīciņās kas pēc novērotā ir ģimenes bizness. Parasti ēdienkartes saturā ir 10 pamata sastāvdaļas kas tiek miksētas kopā šķērsām un pa labi. Esam iemīlējušiem omlētēs ar tomātiem. Par cik Ķīna ir super milzīga tad arī ēdienu veidi katrā provincē atšķiras, un patiesībā vēl neesam manījuši nevienu ēdienu, kādu mēs ēstu, ja būtu ķīniešu ēdiena restorānā Londonā. Omleti ar tomātiem tiešām nekad nebiju iedomājusies kā ķīniešu ēdienu , bet nu te viņa ir. Šinī provincē ir ļoti tipiski visam likt klāt etiķi - melno etiķi. Sākumā negaršoja, tagad mīlu un man liekas, ka ir izvedojusies neliela atkarībiņa.
Bijām arī nejauši uzgājuši pagrabstāva ēdn;icu, kuru pēc vietējo teiktā ir ēstuve kur pārsvarā tūristi neieblandās un kur parasti ēd tuvāko iepirkumu centru darbinieki - tādēļ arī tik lētas cenas visam.
 |
| Vakariņas pagrabstāva ēdnīcā. Cena par porciju 9 jenas + 3 jenas par alu |
 |
| Damplingi pagrabstāva ēdnīcā. 10 jenas porcija |
 |
| Želeja veida zupa ar dārzeņiem
Izmaksas
Viena nakts mūsu viesnīcā, cenā ir iekļautas brokastis - 120 jenas, kas ir apmēram 12 paundi par abiem
Ēdienreize vienai personai - 20 jenas,
Alus pudele - 4 jenas
Sadaļā Vlogi:Ķīnair vlogs kur video veidā vari redzēt ko mēs šeit sadarījām
|
Komentāri
Ierakstīt komentāru