Biju šo rakstu sākusi rakstīt jau pirms pāris nedēļām, autobusā no Tanhua uz Rovaniemi ar mazu piestāju Sodanklya, bet tagad esot atpakaļ un to pārlasot, tā vien šķīet, ka nedaudz aizrakstījos un pēc piecām rindkopām rakstā pat nebijām sākuši doties uz lidostu. Ups, es atkal aizrakstos.
Labi. Viss. Sākam.
Mums paveicās atrast lētas biļetes no Getvikas uz Rovaniemi, Somijā tieši pareizajā laikā - laikā, kad man būtu jādodas uz Latviju kārtot medicīnas isziņu priekš Kanādas vīzas, nedēļā, kad man ir dzimšanas diena un laikā, kad abiem mums mūsu darbi ir diezgan apnikuši, un esam gatavi nodoties ''neko darīt - mēs ir vaycay'' modā. Tātad katram biļete no Londonas līdz Rovaniemi, kas ir pāris simtus kilomentrus no Helsinkiem uz Ziemeļiem, tieši uz Polārā loka sliekšņa, maksāja £40.
Ielidojot Rovaniemi, biju jau pavisam un galīgi aizmirsusi kā ir tad, kad ir pavisam auksti. Pēdējos 8 gadus neesmu tā īsti izjutusi ziemas mīnusus uz savas ādas, jo dzīvojot Anglijā tādas gandrīz vai nav.
Aukstums iecirtās nāsīs gan tikko iegādātajā, tik ļoti kārotajā kafijā un to mo,entāli padarot aukstu. Atradām autobusu kas dodas uz Sodanklya un no kuras mēs ņemsim autobusu uz Tanhua.
Pirms ceļošanas nebijām interesējušies cik dārga ,vai lēta, Somija būs, un mjā - diezgan padārgs prieks. Abiem autobusa biļetes no lidostas uz galamērķi ,Tanhua, mums izmaksāja 150 eiro, kas mūsu uzskatos ir diezgan dārgi. No otras puses, zelta mailiņas skatu punkta, mēs opēkšņi attapāmies pavisam prom no cilvēkiem, tālu aiz polārā loka un meža būdiņā - tad tāda laikam ir cena kādu mēs maksājam par iespēju aizbēgt no civilizācijas.
Tanhua ir maziņš ciematiņš ar vienu veikalu, kas kalpo vietējiem 100 cilvēkiem kā veikals, benzīntanks, aptieka, kafejnīca un pasta nodaļa. Tūristiem, kā suvenīru iegādes punkts. Abi pamanījāmies iztērēt pāris simtus eiro iegādājoties vietējo cilvēku roku darinātas adītas zeķes, veidotas jostas un šūtas somas.
Pēdējā brīdi pirms došanās ceļojumā rezervējām sev šo būdiņu, un bijām tik priecīgi par veikto izvēli, kaut gan, tikko ierodoties un pamanot sausās labierīcības un neesošo dušas situāciju, nebijām īpaši starā, bet ar katru minūtu esot būdiņā abi aizvien vairāk tajā iemīlējāmies.
Kopā bijam rezervējuši piecas naktis un trīs pilnas dienas, kuras pavādījām gandrīz vai neko nedarot.
Pirmajā pilnajā dienā aizgājām pastaigā, bet nekur ļoti tālu nespējām aiziet, jo ik pēc 20 minūtēm devāmies atpakaļ uz būdiņu sildīties pie istabā iekurtā uguns un izžāvēt sniega slapjos cimdus. Kad bijām gana sasildijušies un cimdi gana pažāēti, atkla devāmies ārā, bet katru reizi citā virzienā un galā sarēķinājām, ka esam apgājuši apkārt ''rajonam''apkārt divas reizes.
Otrajā pilnajā dienā sieviete kurai piederēja šis Airbnb bizness piedāvāja mūs aizvest apskatīt Ziemeļbriežus kuri pieder viņas ģimenei. Pirmie pāris kilometri tika pavadīti viņas taksī, mums driftojot pa meža ceļu. Varēja manīt, ka viņa šos ceļus pārzin iespējams labāk, kā es savu kabatu, un viņa varētu katru pagriezienu izvilkt tumsā un miegā. Pēc driftošanas tikām iesēdināti kamanās kuras tika vilktas ar sniega moča palīdzību. Pēc vēl pāris kilometiriem nokļuvām iesētā pie pāris tūkstošiem žiemeļbriežu ielenkumā. Tik daudz ziemeļbriežu. Visi tik vienādi un tajā pašā laikā tik dažādi. Visi ļoti mūsos ieinteresēti, bet tajā pašā laikā visi ļoti nobijušies un nespēdami saprast, kas mēs esam un kāpēc saimnieks apciemo viņus atkal, jo vienreiz no rīta viņš jau esot ciemojies ar brokastīm.
Protams, gājām arī pirtī. Pirti iekurt izrādijās nedaudz grūtāk nekā bija iedomāts. Saimniece bija sagatavojusi malku priekš mums, un tad nu mēs triju dienu garumā noskaidrojām, ka malkai jābūt sausai. Malku nesām sākumā uz sliekšņa lai sniegs nokūst un notek, un tad iekšā mājā lai izžūst. Tā mes visas četras ,vai cik dienas, spēlējām zemniekus, un uzskatījām malkas nešanu un žāvēšanu par diezgan nozīmīgu darbu.
Pirmajā reizē kad kūrām pirti, tā iekūrās ļoti laba, otro reizi ne tik, bet varbūt tas tamdēļ, ka pirmā reize vienmēr jebkam ir daudz īpašāka nekā otrā.
Kā gan es esmu uzrakstījusi tik daudz un vēl neesmu pieminējusi Ziemeļblāzmu. Laikam tas tāpēc, ka mums viņu ieraudzīt nesanāca, vismaz ne šoreiz. Pirmajā dienā, kad ieradāmies, laiciņš bija skaidrs, un visu ceļu uz Tanhua es priecājos un prātā plānoju kadrus. Laikam tā jau ir ka, kā krievu valodā - nakarkala.Viss būtu bijis perfekti, ja būtu redzējuši blāzmu. Bet nu nekas - nākošreiz, kā saka.
Pēc piecām naktīm aizvadītām Tanhua nu bija jādodas atpakaļ uz civilizāciju. Sani mūs aizveda uz Sodanklya, jo sestdienās autobusi neiet un viņai tāpat bija jādodas uz pilsētu. Sodanklijā noskaidrojām, ka līdz autobusam ir dažas stundas un izlēmām iet un atrast kaut kur kur pasēdēt un ,iespējams, kaut ko apēst, jo bija jau labi pāri pusdienslaikam un izsalkums lika par sevi manīt.
Tripadvisorā atradām kafējnīcu, kur pēc ceļotāju atsauksmēm pasniedz ļoti garšīgu ziemeļbriedi. Sākumā negribēju ēst Ziemassvētku vecīša lielāko palīgu, bet tad pārdomāju un pasūtīju porciju. Pēc kasieres teiktā, tas tiek pasniegts tradicionālajā veidā - šķēlītēs, ar kartupeļu biezputru, mērci un brūkleņu zapti. Gaļa garšoja nedaudz jocīgi - man likās nedaudz miltaina garša. Maksis saka, ka viņam likās gaļa nedaudz sausa un atgādināja pīli. Nu katram jau mums tās garšas kārpiņas ir nedaudz savādākas.
Rovaniemi mūs autobusa pieturā sagaidīja Elēna - mūsu nākošā Airbnb hosts, kura ar Airbnb bija sākusi nodarboties samērā nesen, un šā iemesla dēļ viņas dzīvoklis nācās par diezgan smieklīgām un lētām naudiņām.Mēs abi highly reccomend viņas pakalpojumus. bet tas tā - uz maza sānmalas pierakstiņa.
Pilsēta pēc pāris minūtēm jau deva iespaidu, ka ir pārpildīta ar tūristiem, kas kā mēs bija ziemassvētku vecīša, ziemeļblāzmas un aukstuma meklējumos, bet ar nedaudz biezāku naudas maku, jo Rovaniemi bija krietni dārgāka pilsēta kā Helsinki un Sodanklya. Alus vidēji maksā ap 7 eiro. Vidējas kvalitātes ēdiena porcija restorānā -20 eiro. Rovaniemi mēs pavadījām gan tikai nakti, jo jau nākošajā dienā, drīzāk vakarā, bijām atraduši nakts autobusa biļetes uz Helsinkiem.
Visu dienu novazājušies pa Helsinkiem beidzot tikām uz Prāmja un pa taisno pie miega. Prāmis gan ceļā bija tikai divas stundas, bet mums atļāva uz viņa palikt līdz rītam un izgulēties.
Tallina. Cik skaista pilsēta. Pilnīgi grēks atklāt, ka bijām tur gan tikai vienu dienu. Tik daudz kas tur tika piedzīvots. Tik daudz kas izstaigāts. Tik daudz kas safočēts. Noteikti, noteikti, noteikti jādodas turp vēlreiz. Zinu, ka vienmēr jau saka, ka noteikti jābrauc atpakaļ uz visām vietām, bet priekš mums Igaunija tiešām atstāja lielisku iespaidu. Vecpilsēta ļoti skaista, diezgan lēti gan var paēst, gan padzerties.
Rīgā ieradāmies ap diviem pēcpusdienām un no autoostas pa tiešo devāmies uz mūsu nākošo un pēdējo Airbnb, šoreiz Peldu ielā. Pašā Rīgas viducī. Ļooooti liela izmēra dzīvoklis ar mīlzu logiem. Ļoti minimālu, bet pietiekošu iekārtojumu un ļoti labu (lētu) cenu.
Visdārgākā viennozīmīgi bija Somija. Tagad esot atpakaļ mājās Anglijā abi esam sarēķinājuši, ka katrs iztērējām ap 1000 eiro šinī ceļojumā. Protams, bijām arī Latvijā, bet tur mēs esam iemācījušies dzīvot taupīgi.
Un kā Tev? Vai esi bijis Somijā?
Vai Tev izdevās ieraudzīt Ziemeļblāzmu?
Labi. Viss. Sākam.
 |
| Tikko ieradušies, nedaudz saguruši. Ārā -20 |
Mums paveicās atrast lētas biļetes no Getvikas uz Rovaniemi, Somijā tieši pareizajā laikā - laikā, kad man būtu jādodas uz Latviju kārtot medicīnas isziņu priekš Kanādas vīzas, nedēļā, kad man ir dzimšanas diena un laikā, kad abiem mums mūsu darbi ir diezgan apnikuši, un esam gatavi nodoties ''neko darīt - mēs ir vaycay'' modā. Tātad katram biļete no Londonas līdz Rovaniemi, kas ir pāris simtus kilomentrus no Helsinkiem uz Ziemeļiem, tieši uz Polārā loka sliekšņa, maksāja £40.
Ielidojot Rovaniemi, biju jau pavisam un galīgi aizmirsusi kā ir tad, kad ir pavisam auksti. Pēdējos 8 gadus neesmu tā īsti izjutusi ziemas mīnusus uz savas ādas, jo dzīvojot Anglijā tādas gandrīz vai nav.
Aukstums iecirtās nāsīs gan tikko iegādātajā, tik ļoti kārotajā kafijā un to mo,entāli padarot aukstu. Atradām autobusu kas dodas uz Sodanklya un no kuras mēs ņemsim autobusu uz Tanhua.
Pirms ceļošanas nebijām interesējušies cik dārga ,vai lēta, Somija būs, un mjā - diezgan padārgs prieks. Abiem autobusa biļetes no lidostas uz galamērķi ,Tanhua, mums izmaksāja 150 eiro, kas mūsu uzskatos ir diezgan dārgi. No otras puses, zelta mailiņas skatu punkta, mēs opēkšņi attapāmies pavisam prom no cilvēkiem, tālu aiz polārā loka un meža būdiņā - tad tāda laikam ir cena kādu mēs maksājam par iespēju aizbēgt no civilizācijas.
Tanhua ir maziņš ciematiņš ar vienu veikalu, kas kalpo vietējiem 100 cilvēkiem kā veikals, benzīntanks, aptieka, kafejnīca un pasta nodaļa. Tūristiem, kā suvenīru iegādes punkts. Abi pamanījāmies iztērēt pāris simtus eiro iegādājoties vietējo cilvēku roku darinātas adītas zeķes, veidotas jostas un šūtas somas.
 |
| Pilnīga nekuriene. |
 |
| Pusdienas laiks. |
 |
| Krāsniņā vienmēr kaut kas dega. Vienīgais siltuma avots. |
 |
| Pusdienas ir galdā |
 |
| Našķīīīīī. |
Pēdējā brīdi pirms došanās ceļojumā rezervējām sev šo būdiņu, un bijām tik priecīgi par veikto izvēli, kaut gan, tikko ierodoties un pamanot sausās labierīcības un neesošo dušas situāciju, nebijām īpaši starā, bet ar katru minūtu esot būdiņā abi aizvien vairāk tajā iemīlējāmies.
Kopā bijam rezervējuši piecas naktis un trīs pilnas dienas, kuras pavādījām gandrīz vai neko nedarot.
Pirmajā pilnajā dienā aizgājām pastaigā, bet nekur ļoti tālu nespējām aiziet, jo ik pēc 20 minūtēm devāmies atpakaļ uz būdiņu sildīties pie istabā iekurtā uguns un izžāvēt sniega slapjos cimdus. Kad bijām gana sasildijušies un cimdi gana pažāēti, atkla devāmies ārā, bet katru reizi citā virzienā un galā sarēķinājām, ka esam apgājuši apkārt ''rajonam''apkārt divas reizes.
Otrajā pilnajā dienā sieviete kurai piederēja šis Airbnb bizness piedāvāja mūs aizvest apskatīt Ziemeļbriežus kuri pieder viņas ģimenei. Pirmie pāris kilometri tika pavadīti viņas taksī, mums driftojot pa meža ceļu. Varēja manīt, ka viņa šos ceļus pārzin iespējams labāk, kā es savu kabatu, un viņa varētu katru pagriezienu izvilkt tumsā un miegā. Pēc driftošanas tikām iesēdināti kamanās kuras tika vilktas ar sniega moča palīdzību. Pēc vēl pāris kilometiriem nokļuvām iesētā pie pāris tūkstošiem žiemeļbriežu ielenkumā. Tik daudz ziemeļbriežu. Visi tik vienādi un tajā pašā laikā tik dažādi. Visi ļoti mūsos ieinteresēti, bet tajā pašā laikā visi ļoti nobijušies un nespēdami saprast, kas mēs esam un kāpēc saimnieks apciemo viņus atkal, jo vienreiz no rīta viņš jau esot ciemojies ar brokastīm.
Protams, gājām arī pirtī. Pirti iekurt izrādijās nedaudz grūtāk nekā bija iedomāts. Saimniece bija sagatavojusi malku priekš mums, un tad nu mēs triju dienu garumā noskaidrojām, ka malkai jābūt sausai. Malku nesām sākumā uz sliekšņa lai sniegs nokūst un notek, un tad iekšā mājā lai izžūst. Tā mes visas četras ,vai cik dienas, spēlējām zemniekus, un uzskatījām malkas nešanu un žāvēšanu par diezgan nozīmīgu darbu.
Pirmajā reizē kad kūrām pirti, tā iekūrās ļoti laba, otro reizi ne tik, bet varbūt tas tamdēļ, ka pirmā reize vienmēr jebkam ir daudz īpašāka nekā otrā.
 |
| Maksis cītīgi kur pirti. |
Kā gan es esmu uzrakstījusi tik daudz un vēl neesmu pieminējusi Ziemeļblāzmu. Laikam tas tāpēc, ka mums viņu ieraudzīt nesanāca, vismaz ne šoreiz. Pirmajā dienā, kad ieradāmies, laiciņš bija skaidrs, un visu ceļu uz Tanhua es priecājos un prātā plānoju kadrus. Laikam tā jau ir ka, kā krievu valodā - nakarkala.Viss būtu bijis perfekti, ja būtu redzējuši blāzmu. Bet nu nekas - nākošreiz, kā saka.
Pēc piecām naktīm aizvadītām Tanhua nu bija jādodas atpakaļ uz civilizāciju. Sani mūs aizveda uz Sodanklya, jo sestdienās autobusi neiet un viņai tāpat bija jādodas uz pilsētu. Sodanklijā noskaidrojām, ka līdz autobusam ir dažas stundas un izlēmām iet un atrast kaut kur kur pasēdēt un ,iespējams, kaut ko apēst, jo bija jau labi pāri pusdienslaikam un izsalkums lika par sevi manīt.
Tripadvisorā atradām kafējnīcu, kur pēc ceļotāju atsauksmēm pasniedz ļoti garšīgu ziemeļbriedi. Sākumā negribēju ēst Ziemassvētku vecīša lielāko palīgu, bet tad pārdomāju un pasūtīju porciju. Pēc kasieres teiktā, tas tiek pasniegts tradicionālajā veidā - šķēlītēs, ar kartupeļu biezputru, mērci un brūkleņu zapti. Gaļa garšoja nedaudz jocīgi - man likās nedaudz miltaina garša. Maksis saka, ka viņam likās gaļa nedaudz sausa un atgādināja pīli. Nu katram jau mums tās garšas kārpiņas ir nedaudz savādākas.
Rovaniemi mūs autobusa pieturā sagaidīja Elēna - mūsu nākošā Airbnb hosts, kura ar Airbnb bija sākusi nodarboties samērā nesen, un šā iemesla dēļ viņas dzīvoklis nācās par diezgan smieklīgām un lētām naudiņām.Mēs abi highly reccomend viņas pakalpojumus. bet tas tā - uz maza sānmalas pierakstiņa.
Pilsēta pēc pāris minūtēm jau deva iespaidu, ka ir pārpildīta ar tūristiem, kas kā mēs bija ziemassvētku vecīša, ziemeļblāzmas un aukstuma meklējumos, bet ar nedaudz biezāku naudas maku, jo Rovaniemi bija krietni dārgāka pilsēta kā Helsinki un Sodanklya. Alus vidēji maksā ap 7 eiro. Vidējas kvalitātes ēdiena porcija restorānā -20 eiro. Rovaniemi mēs pavadījām gan tikai nakti, jo jau nākošajā dienā, drīzāk vakarā, bijām atraduši nakts autobusa biļetes uz Helsinkiem.
 |
| Mūsu brokastis Rovaniemi |
 |
| Airbnb iekš Rovaniemi |
Visu dienu novazājušies pa Helsinkiem beidzot tikām uz Prāmja un pa taisno pie miega. Prāmis gan ceļā bija tikai divas stundas, bet mums atļāva uz viņa palikt līdz rītam un izgulēties.
Tallina. Cik skaista pilsēta. Pilnīgi grēks atklāt, ka bijām tur gan tikai vienu dienu. Tik daudz kas tur tika piedzīvots. Tik daudz kas izstaigāts. Tik daudz kas safočēts. Noteikti, noteikti, noteikti jādodas turp vēlreiz. Zinu, ka vienmēr jau saka, ka noteikti jābrauc atpakaļ uz visām vietām, bet priekš mums Igaunija tiešām atstāja lielisku iespaidu. Vecpilsēta ļoti skaista, diezgan lēti gan var paēst, gan padzerties.
Rīgā ieradāmies ap diviem pēcpusdienām un no autoostas pa tiešo devāmies uz mūsu nākošo un pēdējo Airbnb, šoreiz Peldu ielā. Pašā Rīgas viducī. Ļooooti liela izmēra dzīvoklis ar mīlzu logiem. Ļoti minimālu, bet pietiekošu iekārtojumu un ļoti labu (lētu) cenu.
Visdārgākā viennozīmīgi bija Somija. Tagad esot atpakaļ mājās Anglijā abi esam sarēķinājuši, ka katrs iztērējām ap 1000 eiro šinī ceļojumā. Protams, bijām arī Latvijā, bet tur mēs esam iemācījušies dzīvot taupīgi.
Un kā Tev? Vai esi bijis Somijā?
Vai Tev izdevās ieraudzīt Ziemeļblāzmu?
Komentāri
Ierakstīt komentāru