Pāriet uz galveno saturu

Nedaudz no Samoa

Esot pasaules galā kurā mēs šobrīd atrodamies ir pilnīgs grēks neizmantot iespēju un neapciemot tuvākās Klusā okeāna saliņas. Pēc ilgām pārdomām un salīdzināšanas, mēs izvēlējāmies Samoa. Tajā laikā viens no maniem kolēģiem bija no šīs salas un viņš spēja mums dot ļoti labus un noderīgus ieteikumus ko apskatīt, kur palikt.
Samoa ir nepilnu četru stundu lidojuma attālumā no Oklendas. Samoa sastāv no divām galvenajām salām  - Uluwatu un Savaii.  Galvaspilsēta Apia. Lielākā daļa cilvēku ir kristieši. Vietējā valoda ir Samoan, bet visi runā angliski.


Vietējais alus - Vailima. 


 Pirmās divas naktis bijām rezervējuši sev naktsmītnes, bet vēlāk pēc Harija, darba kolēģa ieteikuma, izlēmām palikt Beach Falle, kas ir no banānu koku zariem un koku stumbriem uzbūvēta būdiņa. Vienīgais kas atrodas fale is matracīs, spilvens, sega, moskito tīkls un ļoti neauticīgas rozetes. Vienīgais ko vari darīt uz šādas salas ir elpot svaigu gaisu un klausīties okeānu. Pus nakti vēro krabjus, kas lien laukā no smiltīm un dodas medīt. Pirmo nakti bija nedaudz jocīgi pat nedaudz bailīgi, bet pieradām. Un ar šādu skatu no rīta - pie visa pieradīšu.
Ā - cena - 50 vietējie dolāri, kas ir apmēram 20 eiro par diviem cilvēkiem un tas ir kopā ar vakariņām un brokastīm. Lieliski.

Mūsu Beach Falle pirmās divas un pedējās divas naktis.


Slavenais Ocean Trench, kas ir dabiski izveidojies caurums zemē un okeāns ieplūst un izplūst uz viņu caur nezināmies pazemes ceļiem. Viens no lielākajiem tūristu pievilināšanas puntktiem. Arī viens no dargākajiem tūristu apskates objektiem Samoa.

Bilde kurā stāvu, tas ir viens no ūdenskritumiem kur varēju aiziet tik dziļi, jo man ir bail peldēt ūdenskritumos, it īpaši pēc tam, kad uzzināju, ka šinī vietā nedēļu pirms šīs bildes uzņemšanas mira kāds Vietnamietis.


Vienīgais hostelis kurā palikām visa ceļojuma laikā. Visu dienu braukājāmam apkārt meklējot skatus,vietas ko apskatīt un potenciālās vietas kur palikt. Bijām pavisam aizrunājušies ar čehu stopeētāju, kurš ar mums aizvad'īja visu dienu, un mums nemanot iestājās nakts un apkārt nekā nebij kā vienīgais kalni un džungļi. Pēc daudzu stundu braukšanas tikai uz priekšu, tumsā uzdūrāmies šim hostelim. Gulējām četri cilvēki istabā kura ir paredzēta vismaz 20. Es, Maksis, čehu stopētājs, kurš mūs nekad nepameta, un šī hosteļa īpašnieks, kurš ir arī vietējās baznīcas mācītājs un arī ciemata namatēvs. Ļoti jauks sirmgalvis, bet kā jau gaidīts viņam uzzinot, ka neesmu kristiete viņš mēgīnāja mani pievērst Dievam lasot man priekšā bībeli.
However - diemžēl šinī naktī gulēt neizdevās, jo šis hostelis bija arī mājas peļu lieluma prusakiem kuriem ļoti patikās sēdēt uz divstāvgultu trepēm un skatīties mums acīs.




Nespēju vien beigt fotografēt palmas. Palmas visur. Arī kokosriekti.

Mūsu nākošā Falle Falealupo ciematā.

Šis ruksēns, vai ruksene, mūs apciemoja ap vakariņu laiku. Cūkas uz šīs salas ir pilnīgi visur. Pludmalē. Uz ielas. Pilsētā. Visur un pie viņām ir jāpierod. 



Šīs drupas agrāk bija baznīca, bet kas apmēram pirms 200 gadiem tika Tsunami iznīcināta.









Apia tirgus


Augstu kalnos 

Saulriets no FaoFao ciemata. Ciemats, kurš tika Tsunami iznīcināts 2009. gada Ziemassvētkos. Vēl šo baltu dienu, daudzi cietušo radinieki un cilvēki kuri piedzīvoja šo traģēdiju dzīvo kalnos, un nespēj fiziski paskatīties uz Okeānu.




Šis suns nāca ar mani ņurkot.




Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Mūsu Jaunzēlandes gads 2017

Kādu laiciņu vēlos latviski pastastīt kā mums šeit tad tajā tālajā Jaunzēlandē iet, un varbūt kādam arī parādīt bildi ar to, kā šeit izskatās. Tātad.. Abiem ar Maksi Jaunzeilandes ceļojums jau sākās Indonēzijā, kad abi prātojot kur iegūt līdzekļus turpmākajai ceļošanai izlēmām pieteikties uz Working Holiday vīzām. Maksim šis process bija diezgan viegls, bet man ne tik. Pēc divu dienu gaidīšanas atnāca epasts paziņojot, ka man nepieciešams iesniegt savu plaušu rentgenu, jo agrāk Latvija bija Tuberkulozes zona, kas nozīmē - jālido pāri trim salām, atpakaļ uz Bali, uz tuvāko slimnīcu, kur šādu retgenu var iegūt. Pēc divu mēnešu nepārtrauktas plānošanas un pēdējo līdzekļu mešanas laukā pa logu, jebšu tērējot tos pa kreisi un kreisi, mēs ielidojām Oklendā. Abi sadeguši, pārsauļojušies, noguruši, bet pilni spara ceļot un apmeklēt jaunas vietas, Pirmie iespaidi - auksts!!! Šādas gaisa temparatūras mēs tikai lielveikalos pie saldētavām bijām izjutuši pēdējo četru mēnešu laikā.

Aiz polārā loka aiz neko darīt.

Biju šo rakstu sākusi rakstīt jau pirms pāris nedēļām, autobusā no Tanhua uz Rovaniemi ar mazu piestāju Sodanklya, bet tagad esot atpakaļ un to pārlasot, tā vien šķīet, ka nedaudz aizrakstījos un pēc piecām rindkopām rakstā pat nebijām sākuši doties uz lidostu. Ups, es atkal aizrakstos. Labi. Viss. Sākam. Tikko ieradušies, nedaudz saguruši. Ārā -20 Mums paveicās atrast lētas biļetes no Getvikas uz Rovaniemi, Somijā tieši pareizajā laikā - laikā, kad man būtu jādodas uz Latviju kārtot medicīnas isziņu priekš Kanādas vīzas, nedēļā, kad man ir dzimšanas diena un laikā, kad abiem mums mūsu darbi ir diezgan apnikuši, un esam gatavi nodoties ''neko darīt - mēs ir vaycay'' modā.  Tātad katram biļete no Londonas līdz Rovaniemi, kas ir pāris simtus kilomentrus no Helsinkiem uz Ziemeļiem, tieši uz Polārā loka sliekšņa, maksāja £40. Ielidojot Rovaniemi, biju jau pavisam un galīgi aizmirsusi kā ir tad, kad ir pavisam auksti. Pēdējos 8 gadus neesmu tā īsti izjutusi ziemas

Pekina

Otrdiena, 25. Aprīlis Abi sēžam Kuala Lumpur lidostā un gaidam kad varēsim kāpt lidmašīnā. Pašreiz atrodamies uzgaidāmajā telpā kur atrodas tikai ļaudis kas lidos ar mums vienā lidmašīnā. Vēlētos pierakstīt savus pirmos iespaidus. Ar Maksi vienīgie esam Eiropieši. Vecas vecmāmiņas. Ļoti daudz sirmjgalvju. Daži mūki. Pārsvarā visas ir sievietes. Man ļoti patīk viņu stils. Katram otrajam cilvēkam bagāžā ir kaut kas garš un ietīts dzeltenā vai sarkanā pārvalkā vai kādā citā iepakojumā. Sievietēm izskatās modē ir gredzeni kas arī ir soļu skaitītāji - kaut kāda tamagoči veida fitbiti. Ļoti daudzi lūdz dievu. Tiešām jocīga sajūta būt  šeit un tagad. Jūtu ka mani novēro. Visi cilvēki ir salikuši savus rokas bagāžas koferus rindā. Tikko garām pagaja piloti. Viņi nespēj iziet cauri koferu mūrim un viņiem nākas iet tam apkārt. Gribu nopirkt sev foršu tējas termosu, dibena somu un to gredzenveidīgo fitbitu. Svētdiena, 30. Aprīlis Patreiz atrodamies ātrvilcienā no Pekinas uz Pin